Gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas paliek un mirdz.
(V. Egle)
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Hartmut Kirste von Keyserlingk un visai ģimenei, mūsu Lindei aizejot mūžībā.
Ar sirsnību un pagodinājumu mēs Lindi fon Keizerlinku turēsim sirdīs, – Dzimtenē un Kurzemē:
“Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani Kurzemē.”
Mēs esam bagāti mūsu profesijās, mēs lepojamies ka Linde bija mūsu Skolotāja.
Mūsu biedrība ar godu nesīs Lindes fon Keizerlinkas vārdu arī turpmāk Latvijā.
Visai Lindes fon Keizerlinkas ģimenei paldies par uzticību un atbalstu.
Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības vārdā
Vita Kārkliņa un Ārija Servuta
Atceramies Lindi
Mans ceļš ar Lindi sākās 1993 gadā, kad viņa bija ieradusies Latvijā. Mēs tikāmies manas toreizējās darba vietas kabinetā Latvijas ģimenes centrā un viņa runāja par ģimenes terapiju, par metaforām, pasakām. Viņa vaicāja, vai mums varētu interesēt mācīties ģimenes terapiju. Teicu jā, jo tas šķita kaut kas tik noslēpumains un aizraujošs.
Līdz nākamai tikšanās reizei pagāja kāds gads, kura laikā Linde meklēja un atrada finansējumu Vācijā. Tā mēs izveidojām 15 cilvēku grupu un varēja sākties apmācīb
as ģimenes terapijā. Linde kopā ar vīru Hartmutu brauca uz Latviju reizi trijos mēnešos. Apmācības turpinājās 6 gadus. Paralēli mūsu mācīšanai, viņa bija izveidojusi lauku sieviešu grupu savā bijušajā Vecpils muižā. Mums viņa stāstīja par to, kā vienkāršās lauku sievietes uzplaukst.
Linde tika piesaistījusi vācu kolēģus, kas arī bagātināja mūsu mācības.
Linde bija mūsu logs uz Eiropu. Caur Lindi mēs iepazinām vācu cilvēkus, kas vēlāk kļuva ne tikai par mūsu kolēģiem, bet arī par mūsu draugiem.
Linde bija cilvēks, uz kuru varēja paļauties, “Vīrs un vārds”. Linde bija nesavtīgs, cilvēcisks, silts cilvēks. Viņa bija ļoti uzmanīga. Katrreiz viņa atveda kādus “sīkumiņus”, lai mēs varētu iepazīt vācu kultūru, lai mēs varētu justies labi.
Linde prata stāstīt. Viņas stāsti uzbūra krāšņas ainas, stāstos iepinot jaukus, pārsteidzošus risinājumus. Viņa palīdzēja mums spēt radīt pašiem savus stāstus.
Pēc ģimenes terapijas apmācības beigšanas Linde attīstīja Latvijā savu “mīļāko bērnu”- smilšu terapiju, izveidojot savu Lindes von Keizerlinkas smilšu terapijas institūtu. Tajā ir izglītību ieguvuši daudzi smilšu terapeiti.
Pateicoties Lindei sistēmiskā ģimenes terapija Latvijā ir ieņēmusi svarīgu lomu- sistēmiskie terapeiti ir skaitliski lielākā grupa dažādu psihoterapijas virzienu starpā. Mēs, Lindes bijušie skolnieki attīstām savas sistēmiskās apmācības programmas.
Linde 2011. gadā tika saņēmusi Latvijas psihoterapeitu biedrības goda balvu par ieguldījumu ģimenes terapijas virziena attīstīšanā.
Linde bija īsts Latvijas patriots. Tad, kad ar viņu runājām, Latvija viņa sauca par savu dzimteni. Te viņa ir atstājusi neizdzēšamas pēdas.
Linde, mūsu atmiņās saglabāsies Tavs jaukais smaids un plašā sirds!
Gatis Bušs
Mūsu skolotāja
Šodien ir Starptautiskā Skolotāju diena un Linde manā dzīvē ir Skolotāja ar lielo burtu. Man kā sievietei paraugs sievišķībā. Kā profesionālim paraugs cieņpilnā attieksmē pret cilvēkiem – klientiem, skolniekiem….. Izcilā prasmē ar smalku un emocionāli bagātu valodu parādīt plašu skatījumu uz sarežģītām dzīves situācijām.
Esmu liktenim pateicīga par iespēju kopā ar Lindi gatavot un uzstāties ar referātu Smilšu spēles psihoterapeitu konferencē Šveicē, ar milzīgu cieņu novērtēt Lindes prasmi atšķirties zinātniskā skatījumā uz smilšu spēles terapijas procesu, izceļot ģimenes savstarpējo attiecību nozīmi paaudzēs un ieviešot jaunas sistēmiskas metodes. Pateicoties Lindei līdzas sistēmiskās ģimenes psihoterapijai Latvijā ir tik plaši pazīstama arī smilšu spēles terapijas metode. Esmu Lindei īpaši pateicīga par atbalstu tālākā smilšu spēles psihoterapeita izglītībā un iespējā izveidot kopā ar kolēģiem “Lindes fon Keizerlinkas smilšu spēles terapijas institūtu”, saņemot Lindes norādījumus, pamācības no ilgās pieredzes un atbalstu.
Jūtos gandarīta par sadarbību ar Anitas Mellupes izdevniecību “Likteņstāsti” un iespēju iznākt Lindes grāmatu sērijai “Stāsti bērna dvēselei”, kuru izjusti tulkoja Vija Brangule. Ar Lindi viņām izveidojās sirsnīga draudzība visos turpmākajos viņu dzīves gados. Plašai Latvijas radio klausītāju auditorijai bija iespēja iepazīties ar Lindes stāstiem mūsu aktieru lasījumā un man tie palīdzēja sagatavot sarunas ar vecākiem. Šobrīd šie stāsti ir piedzīvojuši otrreizēju tikšanos ar lasītājiem izdevniecībā Jumava.
Lindi vienmēr ir interesējuši cilvēki un viņu dzīve Latvijā, viņa ir ciemojusies tik daudzās mūsu mājās, interesējusies par mūsu kultūru, mākslu, dzeju. Izteikusi vēlmi iepazīties un iepazīt, risinājusi interesantas sarunas, arī ar tulkotāju Valdi Bisenieku.
Tādēļ uzzinot skumjo sēru ziņu, es meklēju Valda Bisenieka dzejoļu krājumu un atradu Lindei skaistu veltījumu:
es uzliku seviuz galda kā Krūzi;
galds bija klāts DAudziem!
bet nevienam SVešam.
un daudzi nāca un Dzēra no tās.
nu palicis PĒdējais malx;
un Krūze sāk Skanēt!!
(Klusi, Klusi.)
kas to Izdzirdēs,
tas to Izdzers;
un es Aiziešu
kā Dziesma.
Lindes Dziesma skanēs manā dvēselē!
Maija Biseniece
Rīgā, 2020.gada 5.oktobrī