Publicējam dažus rakstus (netulkoti), kas raksturo sistēmiskās ģimenes psihoterapijas skatījumu uz ģimenēm un darbu ar ģimenēm mūsdienās.
Vācu valodā:
Ochs, M. (2015) Systemisches Arbeiten im Kontext alternativer Familienformen
“Sistēmiskais darbs alternatīvo ģimenes modeļu kontekstā”
Savu rakstu autors sāk ar dažādu ģimenes modeļu analīzi: ko mūsdienās nozīmē jēdziens ģimene un kādas ģimenes formas ir sastopamas blakus tradicionālajam un idealizētajam ģimenes modelim – māte, tēvs (laulībā) un bērns/bērni. Dažādo ģimenes modeļu kontekstā loģisks ir jautājums, vai un cik būtiski vecāku šķiršanās ietekmē bērnu/-s. Secinot, ka priekšstats par ideālo ģimenes modeli Vācijā ir pārsteidzoši stabils, M. Ohss analizē ģimenes izveidošanās un pastāvēšanas vēsturē, nonākot līdz atziņai, ka pēdējos gadu desmitos ir spēcīgi mainījies tas, kas reālajā dzīvē tiek uzskatīts par ģimeni: vientuļā māte vai tēvs ar bērnu, audžuģimene, vecāki ar adoptētu bērnu, laulātie bez bērna, partnerattiecības starp dažādām mājsaimniecībām un daudzi citi ģimenes modeļi. Visbeidzot M. Ohss pievērš īpašu uzmanību saliktajām ģimenēm, kuras ir biežākais alternatīvais ģimenes modelis, neskaitot mātes un tēvus, kas bērnus audzina vieni. Kā veidojas saliktās ģimenes? Cik daudz laika vajadzīgs un kas nepieciešams pievērst uzmanību, lai izveidotos veiksmīgi funkcionējoša saliktā ģimene? Noslēgumā autors min darāmo darbu sarakstu, ko sistēmiskie konsultanti un terapeiti var izmantot, strādājot ar saliktajām ģimenēm.
Anotāciju sagatavoja Laura Tidriķe
Ochs, M. (2013) Was heisst schon Idealfamilie? Sehnsucht Familie und Vielfalt der Lebensformen
“Ko nozīmē ideālā ģimene? Ilgas pēc ģimenes un ģimenes modeļu daudzveidība”
No vienas puses, vajadzība pēc drošības, sociālajām struktūrām, uz kurām var paļauties, pēc drošas piesaistes ir tēmas, kuras tieši vai netieši klienti un pacienti bieži risina terapijā. No otras puses, reālā situācija rāda, ka ģimenes modeļi ir tik daudzveidīgi kā nekad līdz šim. M.Ohss savā rakstā izvirza hipotēzi, ka vajadzību pēc drošības un piesaistes iespējams apmierināt ne tikai tradicionālajā un ideālajā ģimenes modelī, bet ikvienā alternatīvajā kopdzīves modelī. Lai ilustrētu ilgas pēc ģimenes un ar tām saistīto spēku, autors apraksta filozofa Paula Feierabendsa dzīvesstāstu. M. Ohss analizē ģimenes kā fenomena rašanās vēsturi un ģimenes modeļu daudzveidību mūsdienās. Raksta noslēgumā autors pievēršas tiem ģimenes ideāliem, pēc kuriem tiecoties, ģimenes locekļi var kļūt nelaimīgi, piemēram, “bērniem nepieciešama ģimene ar māti un tēvu”, “bērniem nepieciešama viena dzīvesvieta”, ģimenes ar vienu vecāku ir nepilnīgas ģimenes”, “bērniem nepieciešami heteroseksuāli vecāki” uc.
Anotāciju sagatavoja Laura Tidriķe
Angļu valodā:
Walsh, F. (2012). The New Normal. Diversity and Complexity in 21st-Century Families. In Walsh, F. (Hrsg). Normal Family Processes. 4.Aufl., New York. The Guilford Press, S. 3-27
DOI: 10.13140/2.1.3740.5765
In book: NOrmal Family Processes: Growing Diversity and Complexity
Edition: 4th ed.Chapter: The New Normal: diversity and complexity in 21st century families.
Publisher: Guilford Press
Editors: Froma Walsh
CLINICAL VIEWS OF FAMILY NORMALITY, HEALTH, AND DYSFUNCTION From a Deficits to a Strengths Perspective
January 2012
In book: Normal Family Processes: Growing Diversity and ComplexityEdition: 4thChapter: Clinical views of family normality, health, and dysfunction: From a deficit to a strengths perspective
Publisher: Guilford Press
Editors: Froma Walsh