Sistēmiskie un ģimenes psihoterapeiti respektē indivīda un ģimenes godu un cieņu un savā darbībā tiecas pēc cilvēku pamattiesību saglabāšanas un aizsardzības. Psihoterapeitiem ir uzticēts iegūt un paplašināt izpratni par savu un citu cilvēku domām, emocijām un uzvedību. Šīs zināšanas izmantojamas, lai sekmētu katra cilvēka, viņa ģimenes un visas sabiedrības labklājību.
Kodeksā lietotie pamatjēdzieni.
Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits* (turpmāk arī: psihoterapeits) – speciālists ar augstāko izglītību (humanitārajās, sociālajās vai medicīnas zinātnēs, skatīt sertifikācijas .nolikuma 3. un 4. punktus.), kurš veic praktisku ģimenes psihoterapijas darbu un kuram ir izglītība ģimenes un/vai sistēmiskajā psihoterapijā.
Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeita kandidāts (ģimenes psihoterapijas students) – persona, kura mācās Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrībā (turpmāk: LSĢPB), pēc atzītas ģimenes psihoterapijas pēcdiploma tālākizglītības sistēmas, vai arī ir saņēmusi izglītību (LĢSPB) atzītā ģimenes psihoterapijas pēcdiploma tālākizglītībs sistēmā, bet vēl nav sertificējusies Latvijas Psihoterapeitu Biedrībā (turpmāk: LPB).
Sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas pasniedzējs – ģimenes psihoterapeits, kurš ir atzīts par konkrētās ģimenes psihoterapijas metodes, teorijas un prakses speciālistu, kuram ir tiesības apmācīt nākamos ģimenes psihoterapeitus.
Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits supervizors ir ieguvis sistēmisko un ģimenes psihoterapeita izglītību, praktizējoša psihoterapeita pieredzi un atzītu atbilstošu sistēmiskā supervizora izglītību. Sistēmiskais supervizors sniedz atbilstošu supervīzijas pakalpojumu – organizē un vada supervīzijas.
Sistēmiskā un ģimenes terapija*** – sistēmisks darbs, kuru veic sistēmiskie un ģimenes psihoterapeiti, strādājot ar sistēmām/ģimenēm, daļu no ģimenes, laulāto pāri un/ vai indivīdu kā ģimenes sistēmas daļu.
Klients – tiek attiecināts uz indivīdiem, pāriem, ģimenēm, komandām, aģentūrām un konsultāciju grupām, kā arī dalībniekiem pētniecības procesā.
* Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits – LPB sertificēts ģimenes un/vai sistēmiskais psihoterapeits
**LPB – Latvijas Psihoterapeitu Biedrība, kuras dalīborganizācija ir LSĢPB un kura ir psihoterapeitu Nacionālā Akreditējošā Organizācija Latvijā, Eiropas Psihoterapijas Asociācijas (EPA) ietvaros
*** Sistēmiskā un ģimenes terapija ietver uzskatu, ka ģimene ir atvērta pašorganizējoša sistēma, kurā notiek pastāvīga savstarpējā apmaiņa starp tās locekļiem un apkārtējo vidi. Indivīda un ģimenes grūtības (problēmas) rodas un lielā mērā tiek uzturētas, visu ģimenes locekļu mijiedarbībā, tāpēc arī pārmaiņu avots un izmaiņu iespējas tiek meklētas un stimulētas pašas sistēmas/ģimenes iekšienē.
2. Vispārīgie ētiskie principi
2.1. LSĢPB psihoterapeits savu profesionālo darbu organizē saskaņā ar LSĢPB Ētikas kodeksu (turpmāk: ĒK) un LPB ĒK, ievērojot Latvijas Valsts likumus.
2.2. LSĢPB Ētikas kodekss ir saistošs un attiecas uz visiem LĢSPB biedriem, kā arī atsevišķiem šīs biedrības locekļiem vai arī mācību institūta locekļiem, kas pieder šai biedrībai. LSĢPB ĒK ir jāskata kopā ar Latvijas Psihoterapeitu Biedrības Ētikas kodeksu, taču tas neaizstāj to.
2.3 LSĢPB ĒK attiecas un ir piemērojams LSĢPB biedru attiecībās ar klientiem, studentiem un supervizoriem, kā arī kolēģu savstarpējās attiecībās.
2.4. Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu ētika pieprasa katram LSĢPB biedram izprast un ievērot ētikas kodeksu.
2.5. Izvēloties iestāties LSĢPB, katrs tās biedrs piekrīt veikt savu darbu saskaņā ar esošo Ētikas kodeksu, un pieņemt jebkuru profesionālu lēmumu balstoties uz šo kodeksu.
2.6. Piemērojot un interpretējot Ētikas kodeksu, psihoterapeitam ir jābūt ētiski jūtīgam un modram. Psihoterapeitam jāizvairās no jebkāda veida klienta diskriminācijas pēc viņa sociālā un ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības, veselības stāvokļa un invaliditātes.
2.7. Psihoterapeits ir atbildīgs par savu profesionālo darbību, jo tā var būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi. Psihoterapeitam vajadzētu informēt un izskaidrot visām attiecībās iesaistītājām pusēm to tiesības, pienākumus un atbildību.
2.8. Ar Ētikas kodeksu ieteicams iepazīties arī sistēmisko/ģimenes psihoterapeitu klientiem, jo tas sniedz priekšstatu, kādas attiecības starp psihoterapeitu un klientu ir uzskatāmas par profesionālām un korektām, kādas ir abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība.
2.9. Psihoterapeitam savā profesionālajā darbībā jācenšas īstenot augstākie profesionālie standarti. Sistēmiskajam/ģimenes psihoterapeitam ir jābalstās uz godīgumu un integritāti attiecībās ar individuāliem klientiem, viņu ģimenēm un plašākām cilvēku grupām, kolektīviem.
2.10. Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits uztur un turpina paaugstināt savu personisko un profesionālo kompetenci, piemēram, regulāri apmeklējot supervizijas, atsākot personisko psihoterapiju, apmeklējot profesionālas konferences vai seminārus, veicot pētījumus un publicējoties.
2.11. Psihoterapeits apzinās savus personīgos un profesionālos ierobežojumus, un, ievērojot tos, konsultējas ar kolēģiem vai ar supervizoru. Ja darbs ar konkrēto klientu pārsniedz minētās psihoterapeita iespēju robežas, viņš par to informē klientu un iesaka tam citu psihoterapeitu.
2.12. Psihoterapeits apzinās situācijas, kurās attiecības ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem un partneriem ir divējādas un var ietekmēt psihoterapeita profesionālo spriestspēju un lēmumu pieņemšanu. Situācijās, kurās divējādo attiecību pilnīga novēršana nav iespējama, psihoterapeits kontrolē iespējamos riskus un divējādo attiecību situāciju neizmanto, lai gūtu ar profesionālo kontekstu nesaistītu personisku labumu.
2.13. Nav pieļaujams, ka psihoterapeits savu darbu veic, būdams narkotisko vielu vai alkohola reibumā, kā arī, ja somatiskā vai psihiskā veselības stāvokļa vai kādu citu iemeslu dēļ, nespēj pilnvērtīgi strādāt.
2.14. LSĢPB psihoterapeitam nekavējoties ir jāinformē LSĢPB ĒK, ja pret viņu ir ierosināta apsūdzība tiesā, saistībā ar viņa profesionālo darbību.
2.15. Ja LSĢPB biedram ir krimināla vai civila sodāmība, kas saistīta ar viņa psihoterapeitisko darbību, viņam par to ir jāinformē LSĢPB Ētikas komisija.
2.16. LSĢPB ĒK sniedz atbalstu saviem biedriem psihoterapeita profesionālās ētikas jautājumos un piedāvā individuālas konsultācijas sakarā ar ētiska rakstura sarežģījumiem vai problēmām viņu profesionālajā darbībā un (vai) mācībās. Šādas konsultācijas neparedz biedru sodīšanas sankcijas saistībā ar konsultācijās minētajām problēmām.
2.17. LSĢPB veic savu biedru profesionālu aizstāvību, ja tie savā profesionālajā darbībā sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. Psihoterapeita profesionālo noslēpumu glabāšana, cieņa un neatkarība, ievērojot šī kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta.
3. Morālie un tiesiskie standarti
3.1. Kodeksā iztirzātie ētikas principi ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas vispārīgajiem principiem, kā arī saskaņā ar Eiropas Psihoterapijas Asociācijas Ētikas Principu Deklarāciju, Eiropas Ģimenes Terapeitu Asociācijas (EFTA) Ētikas kodeksu un Latvijas Psihoterapeitu Biedrības Ētikas kodeksu.
3.2. Psihoterapeita, tāpat kā jebkura cita pilsoņa rīcības morālie un ētiskie standarti ir principā uzskatāmi par personisku jautājumu, izņemot gadījumus, kad to rīcība var kompromitēt profesionālo darbību un (vai) mazināt sabiedrības uzticēšanos un paļaušanos uz psihoterapiju un psihoterapeitiem.
3.3. Psihoterapeita pienākums pirms psihoterapijas uzsākšanas, ir klientam saprotamā veidā izskaidrot psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un metodes, kā arī psihoterapijas procesā sagaidāmos vēlamos rezultātus un iespējamās apgrūtinošās blakusparādības. Ja klients piekrīt piedāvātajiem sadarbības nosacījumiem, tiek sastādīts mutisks vai rakstisks psihoterapijas kontrakts, par ko puses vienojušās.
3.4. Ja psihoterapeits uzskata, ka konkrētā psihoterapijas metode klientam nav piemērota, vai arī pats klients no tās atsakās, klientam var tikt piedāvāta cita psihoterapijas metode un/vai cita profesionāļa palīdzība.
3.5. Psihoterapijas kontraktā puses vienojas par psihoterapijas ietvaru (tas, kas konkrētajā gadījumā tiek pieņemts par psihoterapiju); tiek noteikta konfidencialitātes pakāpe; sesiju iespējamais skaits un biežums; saskare un saziņa sesiju starplaikos; pārtraukumi sakarā ar brīvdienām un atvaļinājumiem; psihoterapijas pabeigšanas noteikumi; savstarpējā finansiālā atbildība; iespējamā medicīniskās palīdzības nepieciešamība; iespēja rekomendēt psihiatra konsultāciju, kā arī citi psihoterapeitiskā darba būtiskākie nosacījumi.
4. Konfidencialitāte
4.1. Slēdzot psihoterapijas kontraktu, psihoterapeits apņemas nodrošināt psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāti, kā arī informē klientu par konfidencialitātes ievērošanas nosacījumiem. Konfidenciālu informāciju (mutisku vai rakstisku) psihoterapeits drīkst izpaust trešajai personai vienīgi ar klienta vai klienta intereses pārstāvošas personas rakstisku piekrišanu. Konfidencialitāte ir jāievēro arī pēc psihoterapijas pabeigšanas vai pārtraukšanas. Izņēmumi konfidencialitātes principa ievērošanā ir vienīgi punktā 4.3. minētie gadījumi un punktos 4.4. un 4.5., minētie konfidencialitātes ierobežojumi.
4.3. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums psihoterapeitam nav saistošs gadījumos, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem trim nosacījumiem:
1) atkāpe no konfidencialitātes saglabāšanas ir vienīgais veids, kā ir iespējams klientam palīdzēt;
2) konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) psihoterapeitam, un (vai) citām personām;
3) psihoterapeits ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpšanas gadījumā klienta un (vai) psihoterapeita, un (vai) citu personu apdraudējums tiktu ierobežots vai novērsts.
4.4. Gadījumā, ja psihoterapijā saņemtā informācija liecina par nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) psihoterapeitam, un (vai) citām personām, psihoterapeitam šī informācija jānodod kompetentām iestādēm (mediķiem, policijai) un jāinformē par savu rīcību LSĢPB izpildinstitūcija un/vai Ētikas komisija. Uzsākot psihoterapeitiskās attiecības, klients jāinformē par šo konfidencialitātes nosacījumu.
4.5. Konfidenciāla informācija par klientu (arī bez klienta rakstiskas piekrišanas) var tikt apspriesta tikai profesionālos nolūkos (mācībās un supervīzijās) ar nosacījumu, ka materiāls tiek sagatavots un pasniegts tādā veidā, kas nodrošina klientam maksimālu anonimitāti. Šādās situācijās ir jāinformē kolēģi par konfidencialitātes ievērošanas nepieciešamību.
4.6. Pirms sadarbības ar nepilngadīgiem klientiem vai klientiem, kas citu iemeslu dēļ nevar sniegt brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu konfidencialitātes jautājumos, psihoterapeitam ir jātiekas ar šo klientu intereses pārstāvošām personām un jāsaņem viņa piekrišana sadarbībai ar viņu pārstāvamo. Šādās situācijās psihoterapeits velta īpašu uzmanību tam, lai šo klientu intereses tiktu ievērotas.
4.7. Psihoterapeitam ir jānodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāte, lietojot un uzglabājot sava darba pierakstus. Ja terapijas procesu ir plānots ierakstīt (video, audio u.c.), pirms tiek veikts ieraksts, ir jāsaņem klienta rakstiska piekrišana.
4.8. Nav pieļaujams, ka psihoterapeits izmantotu psihoterapijā iegūto informāciju savtīgos nolūkos.
5. Klienta intereses un labklājība
5.1. Psihoterapeits respektē un atbalsta savu klientu (personu vai grupu) integritāti un labklājību. Ja rodas interešu konflikts iestādē, kurā strādā psihoterapeits vai klients, tad psihoterapeits informē tajā iesaistītās puses par savām saistībām, izskaidrojot savas atbildības un lojalitātes būtību. Ja kāda organizācija izvirza psihoterapeitam tādas prasības, kas nozīmē klienta labklājības principa pārkāpšanu, psihoterapeits informē visas puses par savu profesionālo ētisko atbildību, izskaidrojot ētisko konfliktu. Šādos gadījumos psihoterapeits, kā vien tas iespējams, rīkojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu un klienta labklājības nodrošināšanu.
5.2. Psihoterapeits izsmeļoši informē klientu par jebkādu psihoterapijas, izglītības, apmācības, izpētes vai izvērtēšanas procesa būtību un nolūkiem un atklāti apliecina, ka ikviena (klienta, studenta, apmācāmās personas un pētījuma dalībnieka) iesaistīšanās tajās ir brīvprātīga. Piespiešana piedalīties vai saņemt pakalpojumus ir ētiski nepieļaujama.
5.3. Psihoterapeits rūpējas par psihoterapeita un klienta savstarpējo attiecību kvalitāti un apzinās robežu nozīmi terapeitiskajās attiecībās. Psihoterapeits ir atbildīgs par tādu terapeitisko robežu izveidošanu un uzturēšanu, kas aizsargā klientu un pašu terapeitu no riska tikt izmantotam. Psihoterapeits regulāri izvērtē un savlaicīgi novērš gan ārējus, gan terapijas procesā radušos, iekšējus, riskus šo robežu saglabāšanai.
5.4. Psihoterapeits ievēro noslēgto psihoterapijas kontraktu un ļaunprātīgi neizmanto klienta uzticēšanos terapeitiskajām attiecībām, apmierinot savas personīgās emocionālās, seksuālās, sociālās un ekonomiskās vajadzības. Seksuālas attiecības ar klientu ir ētiski nepieļaujamas.
5.5. Psihoterapeits atzīst klienta tiesības pārtraukt psihoterapiju pat tādā gadījumā, ja šis klienta lēmums nesaskan ar sākotnējo abpusējo vienošanos psihoterapijas kontraktā par psihoterapeitiskā darba apjomu un termiņiem. Ja psihoterapijas gaitā klients atsakās no sadarbības ar konkrēto psihoterapeitu vai arī no konkrētās psihoterapeitiskās metodes, psihoterapeits piedāvā klientam citu metodi vai arī cita profesionāļa palīdzību.
5.6. Ievērojot noslēgto psihoterapijas kontraktu, psihoterapeita pienākums ir iespēju robežās nepieļaut situācijas, kad psihoterapija tiek neplānoti pārtraukta pēc paša psihoterapeita iniciatīvas. Ja tomēr tas ir nepieciešams, psihoterapeits saprotami izskaidro klientam radušos situāciju un sava lēmuma pamatojumu, un (vai) informē klientu par turpmākas psihoterapeitiskas un (vai) citas profesionālas palīdzības iespējām, piedāvājot citu profesionāļu palīdzību.
6. Profesionālās attiecības
6.1. Psihoterapeits sadarbojas ar radniecīgo profesiju (psihoterapeitu, psihologu, ārstu u.c.) pārstāvjiem, kā arī atzīst un respektē viņu un ar viņiem saistīto institūciju pienākumus, tiesības un profesionālās kompetences.
6.2. Psihoterapeita profesionālo attiecību (ar supervizējamiem; studentiem; darba ņēmējiem; pētījumu dalībniekiem; u.c.) savtīga izmantošana, kā arī psihoterapeita pieļaujoša attieksme pret šādiem pārkāpumiem kolēģu lokā ir ētiski nepieļaujama.
6.3. Ja psihoterapeits konstatē kāda cita psihoterapeita neētisku rīcību, kas varētu būt radusies pieredzes, zināšanu vai smalkjūtības trūkuma dēļ, tad viņš šādu konfliktsituāciju, mēģina risināt individuāli ar konkrēto psihoterapeitu, saglabājot konfidencialitāti. Ja pārkāpums ir nopietnāka rakstura, vai arī, ja neformālā veidā to labot nav iespējams, psihoterapeits uz šo situāciju vērš LSĢPB ĒK uzmanību.
6.4. Kolēģu darba apspriešana vai komentēšana klientu klātbūtnē ir ētiski nepieļaujama. Informācijai, ko psihoterapeits sniedz par kolēģi citiem (psihologiem, citu specialitāšu pārstāvjiem vai klientiem), ir jābūt objektīvai, korektai un ētiski pārdomātai.
6.5. Ievērojot klientu intereses un cienot savus kolēģus, psihoterapeits respektē tās psihoterapeitiskās attiecības, kuras ir citam psihoterapeitam un viņa klientam.
7. Publiskie paziņojumi un reklāma
7.1 Sistēmiskajiem un ģimenes psihoterapeitiem, uzstājoties vai publicējoties plašsaziņas līdzekļos (medijos, internetā, televīzijas pārraidēs u.c.), korekti un objektīvi jāattēlo sistēmiskās un ģimenes terapijas būtība un iespējas. Šādas informācijas izglītošanas un reklāmas nolūks ir palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles.
7.2 Ja psihoterapeits, reklamējot savu pakalpojumu, stāsta par sevi un savu nodarbošanos, viņam objektīvi un precīzi jāsniedz informācija par savu izglītību, kvalifikāciju un pakalpojuma jomām. Reklāmā ir ētiski nekorekti minēt konkrētu personu psihoterapeitiskopieredzi, kā arī salīdzināt savu darbu ar kolēģu darbu.
7.3 Ja, psihoterapeits tiek intervēts, lai izteiktu viedokli par kādu konkrētu notikumu, viņam savā izklāstā ir jācenšas fokusēties uz teoriju un hipotēzēm un jāvairās vērtēt/analizēt konkrētajā situācijā iesaistās personas. Psihoterapeitiski izvērtējumi un psihoterapija notiek vienīgi profesionālu psihoterapeitisku attiecību kontekstā.
7.4 Ja psihoterapeits, piedalās kādā mediju organizētā pasākumā, kas palīdz risināt cilvēku savstarpējās attiecības, viņam ir jāveic rūpīgi sagatavošanās darbi, lai respektētu un aizsargātu gan dalībniekus, gan viņu tuviniekus.
8. Izvērtēšana un izpēte
8.1. Psiholoģiskus atzinumus psihoterapeits nesniedz.
8.2. Zinātniska pētījuma uzsākšanai jābūt pamatotai ar psihoterapeita pārdomātu spriedumu par to, kādā veidā vislabāk iespējams veicināt cilvēku labklājību un zinātnes attīstību.
8.3. Veicot zinātnisku pētījumu, sistēmiskajiem/ģimenes psihoterapeitiem ir jāizvērtē visi ētiskie aspekti un jāsaņem piekrišana par piedalīšanos pētījumā no ikviena pētījuma dalībnieka. Dalībnieka iesaistīšana pētījumā ir jāpārtrauc, ja dalībnieks atsakās to turpināt.
8.4. Pētniecībā psihoterapeits uzņemas atbildību par pētījumu tematu un metožu izvēli, kā arī par pētījumu datu analīzi, klienta anonimitāti un par to, kā tiek atspoguļota un pasniegta informācija par izpētes rezultātiem.
8.5. Pētījums veicams, respektējot un rūpējoties par pētījuma dalībnieku godu un labklājību, kā arī apzinoties cilvēku izpētē vērā ņemamos noteikumus un profesionālos standartus.
9. Sūdzības un to izskatīšanas kārtība
9.1. Sūdzības par LSĢPB biedru darba praksi izskata LSĢPB Ētikas komisija, kuru ievēl LSĢPB kopsapulcē. Ētikas komisija sastāv no 3 biedriem. LSĢPB valdes locekļi nevar būt LSĢPB Ētikas komisijas locekļi.
9.2. Gadījumos, ja ĒK loceklis konstatē, ka atrodas interešu konfliktā ar sūdzību iesniedzošo personu vai personu, par kuru tiek pieņemts lēmums, viņam ir tiesības un pienākums atteikties no šīs sūdzības izskatīšanas. Šādā gadījumā tiek pieaicināts cits komisijas loceklis no LSĢPB biedriem, kuram nav šī interešu konflikta.
9.3. Sūdzība tiek iesniegta LSĢPB Ētikas komisijas priekšsēdētājam rakstiskā formā. Sūdzībā tiek aprakstīta strīda jautājuma būtība. Šo vēstuli saņem Ētikas komisijas priekšsēdētājs, bet, ja viņš nav pieejams, sūdzību saņem Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
9.4. LSĢPB ĒK informē biedru, kurš tiek turēts aizdomās par Ētikas kodeksa pārkāpšanu, par saņemto sūdzību un par tās saturu, kā arī informē LSĢPB Valdi par saņemto sūdzību.
9.5. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un viņa apsūdzētā persona (turpmāk: abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek rakstiski informētas par termiņu, kādā paredzēts izskatīt sūdzību un paziņot lēmumu, kas pieņemts uz sūdzību izskatīšanas pamata.
9.6. ĒK pienākums ir izskatīt sūdzību ne ilgāk kā divu mēnešu laikā, pieņemt lēmumu un rakstiskā veidā to nosūtīt LSĢPB Valdes priekšsēdētājam. Ētikas komisijas priekšsēdētāja pienākums izteikt konkrētu prasību psihoterapeitam viņa darba uzlabošanai un/vai pieņemt lēmumu (papildus supervīzijas, pašterapiju, papildus apmācība, brīdinājums, rosinājums LPB par sertifikāta anulēšanu, izslēgšana no LSĢPB u.c.).
9.7. Interešu konflikta gadījumā, LSĢPB Ētikas komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt sūdzību LPB (Latvijas Psihoterapeitu biedrībai), kā arī LPB Ētikas komisijai tās izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Iesaistītās puses par to tiek informētas.
9.8. Katram LSĢPB biedram ir tiesības lūgt citu LSĢPB biedru (izņemot tos, kas iekļauti ĒK) būt viņa padomniekam sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības kopā ar apsūdzēto personu piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs.
9.9. LSĢPB biedrs, par kura profesionālo darbību ir saņemta sūdzība, sadarbojas ar ĒK, un pēc tās lūguma piedalās sūdzības izskatīšanas procedūrā un laikus sniedz skaidru informāciju saistībā ar sūdzību.
9.10. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski; šī informācija ir konfidenciāla.
9.11. LSĢPB biedrs var pārsūdzēt Ētikas komisijas spriedumu. Šāda pārsūdzība ir jāiesniedz LSĢPB Valdei rakstiski viena mēneša laikā pēc sprieduma saņemšanas. LSĢPB Valde nozīmē apelācijas koordinatoru, kurš nav iesaistīts ne LSĢPB Valdē, ne LSĢPB Ētikas komisijā. Apelācijas koordinators sasauc apelācijas ekspertu komisiju (AEK) 3 personu sastāvā. Apelācijas ekspertu komisijā var tikt pieaicināti neatkarīgi eksperti (piemēram, no LPB Ētikas komisijas), kas nav LSĢPB biedri. Apelācijas ekspertu pienākums ir mēneša laikā pieņemt lēmumu un paziņot savu slēdzienu par Ētikas komisijas pieņemtā lēmuma pamatotību. Slēdziens paziņojams rakstiskā veidā gan LSĢPB biedram, gan LĢSPB Valdei un LĢSPB Ētikas komisijas priekšsēdētājam.
9.12. Ja ar ĒK lēmumu ir konstatēts apsūdzētā LSĢPB biedra ētisks pārkāpums un ja LSĢPB Valdē nav 9.11. punktā minētajā kārtībā saņemts apelācijas iesniegums, ĒK ir pienākums informēt LSĢPB biedrus par konkrēto lēmumu un tā saturu, norādot motīvu un rezultatīvo daļu.
9.13. Ētikas kodekss tiek apstiprināts vai mainīts LSĢPB kopsapulcē, atbilstoši statūtiem. Tas ir oficiāls dokuments visiem LSĢPB biedriem – gan LPB sertificētiem ģimenes/sistēmiskajiem psihoterapeitiem, gan prakses atļaujas ieguvušiem ģimenes/sistēmiskās psihoterapijas studentiem.