Prasības sistēmiskajiem un ģimenes psihoterapeitiem, kā arī sistēmiskajiem un ģimenes supervizoriem Eiropas līmenī.
1. Ievads
1.1. LSĢPB (Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrība) ir atzinusi Eiropas Ģimenes Terapeitu Asociācijas (EFTA – European Family Therapy Association)) vadlīnijas sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu izglītībai un sertifikācijai, kuru savukārt atzīst Eiropas Psihoterapijas asociācija (EAP – European Association for Psychotherapy).
1.2. EAP pārrauga EFTA.
1.3. EFTA ir atzīta no EAP puses kā Eiropas Mēroga akreditācijas organizācija (EWAO – European Wide Accrediting Organisation)
1.4. LSĢPB vadās pēc vadošās nacionālās organizācijas – Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedru sertifikācijas un resertifikācijas prasībām un rekomendē LSĢPB biedrus LPB psihoterapeita sertifikāta iegūšanai.
1.5. Psihoterapeita sertifikāts ir apliecinājums, ka psihoterapeita izglītība, profesionālā sagatavotība un praktiskā darbība atbilst LPB apstiprinātajiem profesionalitātes standartiem, kas saskan ar Eiropas Psihoterapeitu Asociācijas pieņemtajiem profesionalitātes standartiem.
2. LSĢPB Sertifikācijas komisijas darbība
2.1. LSĢPB kopsapulce ievēl Sertifikācijas komisiju, kurā ir pārstāvēti LPB sertificēti sistēmiskie un ģimenes psihoterapeiti.
2.2. LSĢPB Sertifikācijas komisija darbojas, vadoties pēc LSĢPB un LPB kopsapulces lēmumiem par izglītības standartiem, sertifikācijas un resertifikācijas prasībām.
2.3. LSĢPB Sertifikācijas komisija – pārstāvju sanāksme, kura nosaka sertifikācijas piešķiršanas kārtību, lemj un sniedz rekomendāciju par LPB sertifikāta piešķiršanu pretendentiem.
2.4. Pretendents – cilvēks, kurš ir ieguvis atbilstošu pamatizglītību (skat. 3. punktā) un tālākizglītību sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijā ( skat. 4. punktā), iesniedzis dokumentus sertifikācijas saņemšanai.
2.5. LSĢPB Sertifikācijas komisija definē sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu izglītības standartus, ko apstiprina LSĢPB kopsapulce un uzrauga izglītības programmu, izglītības institūciju kvalitātes kritērijus.
2.6. LSĢPB biedru sertifikācija un Sertifikācijas komisijas darbības nolikums reglamentē sertifikācijas procesu sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijā.
2.7. Sertifikācijas komisija sastāv no 5 LPB sertificētiem LSĢPB biedriem, kuri tiek ievēlēti kopsapulces laikā. Tās pilnvaru termiņš ir divi gadi.
2.8. Sertifikācijas komisija no sava vidus ievēl Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju un Sertifikācijas komisijas sekretāru, kā arī izvirza pārstāvjus LPB Sertifikācijas komisijai.
2.9. Sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs – sertifikācijas komisijas loceklis, kurš vada sertifikācijas komisijas sēdes un iniciē to sanākšanu. Atbild par kandidātu iesniegto dokumentu uzglabāšanu.
2.10. Sertifikācijas komisijas sekretārs – sertifikācijas komisijas loceklis, kurš atbild par kandidātu dokumentu saņemšanu, apstrādi, sertifikācijas komisijas sapulču protokolēšanu un dokumentu plūsmas nodrošināšanu starp sertifikācijas procedūras dalībniekiem.
2.11. Sertifikācijas komisija tiek uzskatīta par lemttiesīgu, ja sertifikācijas sēdē piedalās vismaz 3 sertifikācijas komisijas locekļi.
2.12. Sertifikācijas komisija sanāk ne retāk kā 1 reizi pusgadā. Nepieciešamības gadījumā tiek nozīmētas papildus sēdes.
2.13. Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā uz vienu sēdi var būt ievēlēts pagaidu priekšsēdētājs.
3. Pamatizglītība sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijas virzienā
3.1. Izglītība sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijā ilgst ne mazāk kā septiņus gadus, ar kopējo izglītības stundu skaitu ne mazāk kā 3200, kas sastāv no pamatizglītības un tālākizglītības sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijas virzienā.
3.2. Par pamatizglītību pirms sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas apgūšanas tiek pieņemta pabeigta augstākā izglītība, kas atbilst maģistra grādam humanitārajās, sociālajās vai medicīnas zinībās.
3.3. Ja pamatizglītības diplomā nav personības teoriju un psiholoģiskās konsultēšanas zināšanu vērtējums, tad sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas studiju laikā ir jāapgūst papildus lekciju kursi atzītā mācību iestādē minētajos priekšmetos.
4. Tālākizglītība sistēmiskajā ģimenes psihoterapijas virzienā
4.1. Tālākizglītība sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijas virzienā ir domāta kā sistemātiska un ģimenes psihoterapijas izglītība vismaz 4 gadu apjomā ar kopējo stundu skaitu ne mazāk kā 1600 sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas virziena izglītības programmas ietvaros, ko realizē mācību organizācija ar juridiskas personas statusu.
LPB definē “Mācību organizācijas” – kā juridiskas organizācijas, kuras realizē pilnu izglītības programmu psihoterapijā vai programmu psihoterapijā lietojamā metodē.
4.2. EFTA izglītības standarti rekomendē:
4.2.1. Teorētiskajā izglītības daļā:
– sistēmiskās teorijas principi: sistēmas un komunikācija;
– personības attīstības un ģimenes dzīvesciklu attīstības teorijas;
– mācība par dažādām ģimenes formām un dažādām sociālajām sistēmām;
– psihopatoloģija: vispārīgā un sistēmiskā;
– psiholoģijas modeļi un psihoterapijas veidi;
– pārmaiņu modeļi;
– sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas modeļi un to izmantošana dažādos apstākļos;
– sistēmiskās intervences, sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas metodes;
– darbs ar ģimenēm (bērniem, pusaudžiem, vecāku konsultēšana);
– pāru psihoterapija.
4.2.2. Zinātniskās pētniecības metodoloģija:
– sistēmiskās intervences izpētes rezultāti;
– izpratne par izpētes metodiku.
4.2.3. Profesionālās ētikas zināšanas.
4.3. Teorētiskā daļa var iekļaut ieskatu citos psihoterapijas virzienos, kursu psihopatoloģijas, psihiatrijas un psihofarmakoloģijas pamatos. No vienas trešdaļas līdz pusei visu mācību kursu jāvelta šīm sfērām.
4.4. Ja kurss psihiatrijā un psihofarmakoloģijā nav iekļauts tālākizglītības programmā, tad ir nepieciešams papildus apgūt vismaz 80 stundas – no kurām 60 stundas ir psihiatrijā un 20 stundas psihofarmakoloģijā. Tās var tikt iekļautas sertificēšanā paredzēto 1600 stundu skaitā.
4.5. Praktiskā izglītības daļa ietver:
4.5.1 Izglītību beidzot, individuālās psihoterapijas ir vismaz 50 stundu apjomā. Psihoterapeitiskās pieredzes stundas uz sertifikāciju tiek ieskaitītas pie LPB, EPA, LĀPA sertificētiem psihoterapeitiem.
4.5.2. Strādājot ar klientiem, profesionālo prasmju un iemaņu attīstīšana, ir supervizora uzraudzīta klīniskā prakse darbā ar ģimenēm, pāriem, atsevišķiem indivīdiem un organizācijām. Mācību programmā supervīzijas ir ne mazāk kā 150 stundas.
4.5.3. Prakses atļauju izsniedz tālākizglītības institūcija. Ja pēc diploma saņemšanas, nav izpildītas LPB sertifikācijas prasības, lai sertificētos, tad prakses atļauju tālākai profesionālai darbībai izsniedz LSĢPB sertifikācijas komisija.
4.5.4. Piedalīšanās intervīziju grupās ir ne mazāk kā 250 mācību stundas. Stundām jābūt protokolētām un iesniegtām izglītības iestādē.
4.5.5. Literatūras studijas 150-200 stundas.
4.5.6. Noslēguma darba rakstīšana, kas ietver 150-200 stundas.
4.6. Izglītība tiek uzskatīta par pabeigtu pēc izglītības programmas prasību izpildīšanas un prakses darba aizstāvēšanas.
4.7. Mācību organizācija informē LSĢPB Sertifikācijas komisiju par izglītības noslēguma darba aizstāvēšanu un rekomendē pretendentu LSĢPB sertifikācijai.
4.8. LSĢPB Sertifikācijas komisija pēc pamatizglītības un psihoterapijas izglītības dokumentu izskatīšanas pretendentu rekomendē sertifikācijai LPB divgadīgā psihoterapeita sertifikāta saņemšanai.
4.9. Ja sistēmiskā un ģimenes psihoterapeita izglītība nav iegūta LSĢPB zināmā un atzītā izglītības programmā, pretendents iesniedz LSĢPB Sertifikācijas komisijai kopā ar izglītības dokumentiem izglītības programmas aprakstu, kuram ir jāatbilst EFTA un LPB prasībām un standartiem.
4.10. Ja tālākizglītības programmas dalībnieks nav izpildījis programmas prasības 5 gadu laikā pēc ceturtā izglītības gada beigšanas, tad iestājas noilgums un nav iespējams tālākizglītību atjaunot un pabeigt, bet gan tā jāsāk no jauna.
5. Tālākizglītības institūcijas
5.1. Tālākizglītības institūcija sagatavo izglītības programmas aprakstu sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijā, kas atbilst LSĢPB un LPB izglītības standartiem, kā arī pamatojoties uz EAP un EFTA izglītības standartiem. Tālākizglītības programmu iesniedz LSĢP Sertifikācijas komisijai izvērtēšanai un rekomendēšanai LPB Sertifikācijas komisijai, kas izvērtē izglītības mācību programmas atbilstību LPB izglītības standartiem, lai sertificētu LSĢPB biedrus.
5.2. Sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas tālākizglītības institūcijās realizē LPB sertifikācijas komisijas atzītu izglītības programmu, kas atbilst ECP ( European Certificate of Psychotherapy) kritērijiem, kurus nosaka EAP.
5.3. LPB apstiprināto tālākizglītības programmu realizē izglītottiesīgi sertificēti sistēmiskie un ģimenes psihoterapeiti, sertificēti psihoterapeiti ar supervizora kvalifikāciju.
5.4. Izglītottiesīgā sistēmiskā un ģimenes psihoterapeita kvalifikāciju var iegūt sertificēts sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits ar vismaz 4 gadu psihoterapeita darba pieredzi. Izglītottiesīgā kvalifikāciju sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijā var iegūt kādā no LPB atzītām tālākizglītības institūcijām, kas ietver semināra vadīšanu ar izglītottiesīgu sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu vismaz 2 gadus.
6. Sistēmiskā un ģimenes psihoterapeita supervizora izglītības vadlīnijas.
6.1. Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits supervizors ir ieguvis sistēmisko un ģimenes psihoterapeita izglītību (skat. punktus 3. un 4.) un atzītu atbilstošu sistēmiskā supervizora izglītību. Sistēmiskais supervizors sniedz atbilstošu supervīzijas pakalpojumu – organizē un vada supervīzijas.
6.2. Supervīzija – mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija – supervizējamais.
6.3. Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits supervizors :
– ir tiesīgs uzraudzīt to cilvēku profesionālo darbu, kuri mācās, lai iegūtu sertificēta sistēmiskā un ģimenes psihoterapeita statusu,
– ir tiesīgs veikt sertificētu sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu supervīziju kā turpmākās profesionālās attīstības daļu,
– ir tiesīgs pārraudzīt organizācijas, komandas un individuālus darbiniekus, kas strādā ar ģimenēm un citām sistēmām,
– sistēmiskais supervizors ir tiesīgs piedalīties sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas izglītības programmu īstenošanā.
7. Sertifikācijas un resertifikācijas kārtība
7.1. LSĢPB kā biedrība neizsniedz sertifikātus, bet dod rekomendāciju pretendentam uz LPB sertifikāciju vai resertifikāciju.
7.2. Tādējādi pretendentam uz pirmreizēju vai atkārtotu sertifikāciju ir jāizpilda LPB noteiktās sertificēšanās/resertificēšanās prasības.
7.3. Pirmo reizi sertificējoties, pretendenta personīgajai psihoterapeitiskajai pašpieredzei jābūt vismaz 250 stundu apjomā. Tā ietver gan individuālo, gan grupu psihoterapijas pieredzi, kas ir ģimenes rekonstrukcija un citu virzienu psihoterapeitiskās grupas.
7.4. Ja pretendents ir ieguvis sistēmisko un ģimenes psihoterapeita kvalifikāciju, tam ir vismaz 250 stundas personiskās psihoterapeitiskās pašpieredzes, vismaz 150 stundas supervīzijas un tā izglītības dokumenti atbilst noteiktajām prasībām, tam tiek piešķirtas tiesības sertificēties LPB ar rekomendāciju uz 2 gadiem.
Lēmums par rekomendāciju ar vienkāršu balss vairākumu balsojot, tiek piešķirts pamatojoties uz iepriekš minētajām prasībām.
7.5. Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits, kurš ir ieguvis LPB sertifikātu uz 2 gadiem, tam ir 2 gadu darba pieredze un vismaz 20 supervīzijas (kopējais supervīziju skaits kopš profesionālās izglītības sākuma nav mazāks par 170 stundām), tam tiek piešķirtas tiesības resertificēties LPB ar rekomendāciju uz 5 gadiem.
Lēmums par rekomendāciju ar vienkāršu balss vairākumu balsojot, tiek piešķirts pamatojoties uz tālākizglītības apliecinošiem dokumentiem (semināru, konferences, papildus apmācības diplomiem, apliecinājumiem) un par 20 obligātajām supervīzijām un izvēles pašterapijām.
7.6. Sistēmiskais un ģimenes psihoterapeits, kurš ir ieguvis LPB sertifikātu uz 5 gadiem, tam ir 5 gadu darba pieredze un 50 supervīzijas ( gadā vidēji obligātas ir 10 supervīzijas), tam tiek piešķirtas atkārtotas tiesības resertificēties LPB ar rekomendāciju uz 5 gadiem.
Lēmums par rekomendāciju ar vienkāršu balss vairākumu balsojot, tiek piešķirts pamatojoties uz tālākizglītības apliecinošiem dokumentiem (semināru, konferences, papildus apmācības diplomiem, apliecinājumiem) un par 50 obligātajām supervīzijām un izvēles pašterapijām.
7.7. Gadījumā, ja sertifikācija vai resertifikācija notiek pēc 5 gadu profesionālās darbības pārtraukuma, pretendents var pretendēt uz divgadīgo sertifikātu;
7.8. Ja pretendentam ir bijis 5 gadu profesionālās darbības pārtraukums, tad pēdējo 6 mēnešu laikā pirms sertifikācijas procedūras ir jāsavāc minimums 25 punkti. Pamatojoties uz LPB prasībām.
8. Sertifikācijas procedūra
8.1. Pirms sertificēšanās LPB, pretendentam jābūt LSĢPB biedram un LPB biedram. Pēc iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas, kā arī biedru naudas saņemšanas, var kļūt par abu organizāciju biedru.
8.2. Pretendents, kas ir LSĢPB biedrs, kā arī LPB biedrs iesniedz LSĢPB Sertifikācijas komisijas sekretāram vai priekšsēdētājam, vēlākais 2 nedēļas pirms LSĢPB Sertifikācijas komisijas sēdes, savus dokumentus divos eksemplāros. Dokumenti tiek noformēti, sakārtoti un iesniegti atbilstoši LPB Sertifikācijas nolikuma prasībām:
– Psihoterapijas virziena rekomendācijas lapa, aizpildīta no pretendenta puses, atstājot vietu sertifikācijas komisijas locekļu parakstiem;
– Sertifikācijas pieteikums;
– Diploms par augstākās humanitārās izglītības iegūšanu (kopija);
– Dokumenti par izglītību sistēmiskajā un ģimenes psihoterapijā (kopija);
– Dokumenti par papildus kvalifikāciju (kopijas);
– Īss psihoterapeitiskās prakses pārskats (1-2 lpp apjomā);
– CV;
– LPB, EPA vai LĀPA sertificēta psihoterapeita apstiprinājums par pietiekamā daudzumā iegūtām pašterapijas stundām;
– LPB, EAP vai LĀPA sertificēta psihoterapeita supervizora apstiprinājums par pietiekamā daudzumā iegūtajām supervīzijas stundām;
– Kvīts kopijas par LSĢPB sertifikācijas nodevu un LPB sertifikācijas nodevu.
8.3. Psihoterapeitiskās prakses pārskatu izsūtīt elektroniskā veidā LSĢPB un LPB sertifikācijas komisijai.
8.4. LSĢPB Sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs pieņem dokumentus un komisija pārbauda to formālo atbilstību prasībām.
8.5. Atbilstības gadījumā pieņem dokumentus un paziņo pretendentam par Sertifikācijas komisijas sēdi. Pretendents tiek klātienē aicināts uz interviju. Ar šiem dokumentiem pirms Sertifikācijas komisijas sēdes, iepazīstas vismaz divi sertifikācijas komisijas locekļi.
8.6. Neatbilstības gadījumā pretendentam atgriež dokumentus.
8.7. LSĢPB sertifikācijas komisija sēdē, kurā piedalās pretendents, izskata pretendenta iesniegumu, dokumentus, uzdod interesējošos jautājumus, izsaka ieteikumus un pieņem lēmumu par rekomendāciju, kuru paziņo pretendentam.
8.8. Lēmums, par pretendenta rekomendāciju sertifikācijai LPB, tiek pieņemts Sertifikācijas komisijas sēdē, ar vienkāršu balss vairākumu, atklāti balsojot.
8.9. Dokumenti LSĢPB pārstāvim jāiesniedz LPB Sertifikācijas komisijā, ar LSĢPB Sertifikācijas komisijas rekomendāciju.
9. Resertifikācijas procedūra
9.1. Resertificējamais, kas ir LSĢPB biedrs un LPB biedrs, iesniedz Sertifikācijas komisijas sekretāram vai priekšsēdētājam, vēlākais 2 nedēļas pirms LSĢPB Sertifikācijas komisijas sēdes, savus dokumentus divos eksemplāros. Dokumenti tiek noformēti, sakārtoti un iesniegti atbilstoši LPB Sertifikācijas nolikuma prasībām:
– Resertifikācijas rekomendācijas lapa, aizpildīta no pretendenta puses, atstājot vietu sertifikācijas komisijas locekļu parakstiem;
– Iesniegums par resertifikāciju;
– Jāaizpilda resertifikācijai izveidotā tabula pēc prasībām;
– Jāpievieno kvalifikācijas paaugstināšanas dokumentu kopijas;
– Īss psihoterapeitiskās prakses pārskats 1-2 lpp. apjomā;
– CV;
– Kvīts kopijas par LSĢPB resertifikācijas nodevu un LPB resertifikācijas nodevu.
9.2. Psihoterapeitiskās prakses pārskatu izsūtīt elektroniskā veidā LSĢPB un LPB sertifikācijas komisijai.
9.3. Sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs pieņem dokumentus, un komisija pārbauda to formālo atbilstību prasībām.
9.4. Atbilstības gadījumā pieņem dokumentus un paziņo pretendentam par Sertifikācijas komisijas sēdi. Pretendents tiek klātienē aicināts uz interviju. Ar šiem dokumentiem pirms Sertifikācijas komisijas sēdes, iepazīstas vismaz divi sertifikācijas komisijas locekļi.
9.5. Neatbilstības gadījumā pretendentam atgriež dokumentus.
9.6. LSĢPB sertifikācijas komisija sēdē, kurā piedalās pretendents, izskata pretendenta iesniegumu, dokumentus, uzdod interesējošos jautājumus, izsaka ieteikumus un pieņem lēmumu par rekomendāciju, kuru paziņo pretendentam.
9.7 Lēmums, par pretendenta rekomendāciju sertifikācijai LPB, tiek pieņemts Sertifikācijas komisijas sēdē, ar vienkāršu balss vairākumu, atklāti balsojot.
9.8. Dokumenti LSĢPB pārstāvim jāiesniedz LPB Sertifikācijas komisijā, ar LSĢPB Sertifikācijas komisijas rekomendāciju.
10. Atteikums pretendentam
10.1. Atsevišķos gadījumos, kad pretendenta izglītības dokumenti atbilst sertifikācijas/resertifikācijas prasībām, bet rodas šaubas par profesionālajām kompetencēm, sertifikācijas komisijai ir tiesības sertificējamam/ resertificējamam uzstādīt papildus prasības (piemēram, pašterapijas vai supervīziju veidā), kas jāizpilda Sertifikācijas komisijas noteiktā laikā. Nosacījumiem jābūt fiksētiem protokolā, ko pievieno sertificējamā/resertificējamā lietai un to izpilde tiek pārbaudīta nākamajā sertifikācijā.
10.2. Sertifikācijas komisija var atteikt sertifikāciju vai resertifikāciju, pamatojoties uz Ētikas komisijas ziņojumu. Sarežģītos gadījumos Sertifikācijas komisija var pieaicināt dalīborganizācijas, valdes vai ētikas komisijas pārstāvjus lēmuma pieņemšanai.
11. Sertificējamās/resertificējamās pretendenta tiesības
11.1. Sertifikācijas/resertifikācijas pretendents ir tiesīgs saņemt no Sertifikācijas komisijas sertifikācijas nolikumu.
11.2. Ja sertifikācijas/resertifikācijas pretendents ar Sertifikācijas komisijas lēmumu netiek rekomendēts sertifikācijai LPB, tad pretendents 10 dienu laikā var iesniegt pretenziju LSĢPB valdei. Valde izskata šo pretenziju nākamajā sēdē un dod rakstisku atbildi pretendentam mēneša laikā un rekomendāciju Sertifikācijas komisijai.
11.3. Ja ar šo lēmumu pretendents nav apmierināts, viņš var iesniegt pretenziju LPB valdei vai LPB Sertifikācijas komisijai.